Cerību Zirgi

Pēkšņi visiem viss vienalga,
Ka tev sirds ir auksta, valga
Kādā tālā, zilgā pļavā
Tavi cerīb’zirgi vaļā

Dzīvei arī viss vienalga,
Vai tā sākas, vai tā galā,
Vai tā tikai vidusdaļā.
Galvenais, ka zirgi vaļā!

Nav cerību, ka apstāsies
Un cerību nav, ka tie nesteigsies.
Tie traucas tālāki debesīs,
Jo ir tur kāds, kurš tos uzklausīs.

Tad pēkšņi zilie zirgi klūp,
Tu iekliedzies, tev sapņi zūd.
Viss labais, skaistais, mīļais, jaukais
Ir cerīb’zirgu līdzi ņemtais.