Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Saullēkts

Kā gara taka mežā stiepjas bailes,
Kā saltas, baltas Alpu kalnu smailes,
Kā vārga uguns liesma ziemas salā,
Kā vientuļš kociņš jūras malā...

Cik tālu taka mežā stiepsies?
Cik augstu debesīs ies kalnu smailes?
Kad beidzot vājā liesma kliegs?
Un jūra savu roku kokam sniegs?

Es negaidīšu īsto brīdi,
Es iešu tur, kur varavīksne rodas,
Un tikšu tur, kur koki dzīvi,
Es būšu tur, kur saule mostas.
Viedokļi par dzejoli
 AmneezijA  2004-09-04 10:18 
skaists gan
 delila  2004-09-04 20:16 
man prieks, ka patiik :)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?