Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
..iisiites.. tevis [manis] te nau..
kāds nāk
kāds aiziet kāds neatnāk klusums kļūst nomācošs atnākušie nerunā aizgājušie klusē klusi zāle aug uz kapiem ceļi takas aizaug sliedes rūs šajā stacijā vilcienu [laikam] vairs nebūs * * * kāda veca tante katru rītu iet uz kapiem puķes [tādas vienkāršas un baltas] lejkanna un grābeklis [apliet rāzi nogrābt celiņus varbūt tomēr kādrīt smiltīs augšāmcelšanās pēdas] visi mīļie vienuviet taka no mājām līdz kapiem nomīdīta cieta kā asfalts [atnākt palikt neaiziet] * * * pievakares saulē kapos odi dejo dzīvības deju kapu vāveres drošas un rudas ēd gandrīz no rokas krusti kā komati.. kā divpunktes [diskursa zīmes] plusi nepabeidz teikumus [es atnācu pie tevis bet tevis te nau] * * * uz akmeņiem un krustiem vārdi kas vairs nenozīmē neko tāds parx ar puķēm krūmiem un takām tāda zaļa kartotēka ar pabeigtām lietām [tavu [savu] mapi neatrodu] * * * lauku kapsētas kā tādi mūžības dārzi skaisti klusi pakalnos un acis acis acis kas redz visu un neredz neko un zaļās dzīvības priex ielaižot saknes zemē.. [es arī barošu zāli]
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|