..iisiites sjon 2…

mūsu telefoni mūsu numurus
zina no galvas
un mūsu sarunas tie vairs
neklausās
cik ilgi var
par vienu un to pašu
runāt murrrāt murmulēt un sūtīt eSeMeS
vakaros rāmi tie guļ
gandrīz vai blakus
un atpūtina membrānas

[rīt būs jauna diena]

* * *

vālodze sauc lietu
ilgi sauca
un viņas balss un dziesma
skanēja kā apsolījums

bet lietus nolija citur
manā dārzā izdega puķes
saplaisāja zeme
[tāda maza Sahāra]

un laikam beigusies
taureņu vasara

* * *
[prinča rotas]

ķēdītes un gredzeni nau
tikai rotas
tu mani [sirdi] kā putnu notvēri
pieķēdēji un apgredzenoji
[redzēs kur ligzdos citugad]

bet
es klusi pasmaidu
ne [cēl]metālā ir stāsts
un mani zirgi nezin
citas pļavas..