Kaut kur aiz varavīksnēm

Kaut kur aiz varavīksnēm
un aiz zvaigznēm
pēc daudziem gadu simtiem, tūkstošiem,
varbūt pa jokam,
bet varbūt pa īstam
mēs atkal satiksimies vēlvienreiz.

Sen aizmirsuši būsim
sejas vaibstus,
un mūsu balsis izdzisušas jau.
Vai atcerēsies dvēseles,
kas nemirstīgas,
tās jūtas, kas tām atmiņā vēl blāv?

Vai kļūsim tauriņi,
kas ziedus meklē,
vai ēdelveisi, kādi Alpos zied?
Vai tālumā
mēs sāksim jaunu dzīvi,
ar mīlestību, kura nebeigsies?

Kāpēc tās nebija
tepat virs zemes,
šai dzīvē, kura dāvināta mums?
Jau lēnām nodziest
kvēlojošie rieti,
vien jāņtārpiņi spīd, kā jautājums.