Gaismas un ēnu spēle

Gaismas un ēnu spēle
sasaucas ar pavasara debesīm,
pilnām ar ceriņu smaržu,
un es, paķēris pirmo lapu trīsas,
bez atskatīšanās jau diebju turp,
kur ūdensrozes atplauks drīz,
kur mākoņi klāj krasta līniju ar skumjām,
bet gaismas spēle viļņu ņirbā
sasaucas ar debesīm,
kur lapu menuets uz maija gaisa stīgām,
un nesteidzīgais apvārsnis, kas viļņu čalās
pārveidojas dzīves līnijā;
kur vēja uzpeldējušajā ēnā,
es pārtopu par īstu ķeceri
kurš pielūdz maija saulrietu,
un līdz ar aizslīdošo saules staru
zaudē savu ēnu,
vien saujā paliek lietus dzintar-lāses,
kā dzejas rindas
pretimnācējai.