Laiks sēsties airos

Laiks sēsties airos
Ūdens pietiekoši šobrīd
Varbūt pat irties nevajadzēs
Jo nesīs manu laivu
Upes straumes...

Redz, kas par lietu...
Man ūdens īsti nav pie sirds
Nu nepatīk un viss
Tā slapjums un šļakatas
Kas virs galvas šķīst
Un ezerā, pat ja tas rāms ir
Laivu dzīt?

Es zvejošu no krasta
Kur treknie līņi mīt
Man vietā zināmā
Un neparastā
Kamēr krasts
Nav īsti aizaudzis

Un tās vardes...
To visur pilns