Laiks sēsties airos

autors: straume22 [dzejoļi]

Laiks sēsties airos
Ūdens pietiekoši šobrīd
Varbūt pat irties nevajadzēs
Jo nesīs manu laivu
Upes straumes...

Redz, kas par lietu...
Man ūdens īsti nav pie sirds
Nu nepatīk un viss
Tā slapjums un šļakatas
Kas virs galvas šķīst
Un ezerā, pat ja tas rāms ir
Laivu dzīt?

Es zvejošu no krasta
Kur treknie līņi mīt
Man vietā zināmā
Un neparastā
Kamēr krasts
Nav īsti aizaudzis

Un tās vardes...
To visur pilns

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2024-08-13 06:17
:DDDDDDDDDDDD beigas episkas! zviedzu nebalsii! paldies!
Runcs	2024-08-26 12:04
pievienojos pēd div rindiņām :))
vanadziene56	2024-08-29 20:48
Eu, lietus plūdi jau labu brīdi atpakaļ bija un autore, acīmredzot, vadās pēc personīgās pieredzes.. Ko lien pie ūdens, ja tas "īsti nav pie sirds"? Ej pērc kaltētu voblu lielveikalā! :)
straume22	2024-08-30 08:42
Es jau gadus 4-5 neeju makšķerēt, sirsniņ. Kad izlasi labu DZEJU, tad kādu rindu arī pavelk ierakstīt. Dzejolis tapis ap to laiku, ilgi netika ievietots...Atsauce uz pooh darbiņu. Tev labi darbiņi sanāk, raksti:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!