Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

tā vien

kluss pēcpusdienas mirklis
drīz darba noslēgums jau klāt
varbūt ir jāņem supa irklis
lai prom kur citi nemēdz slāt

tur ūdens klajs
tur saules taka
un skaidrs ceļš
nav sveša smaka

ir laiks no visa nogurt brīvi
tā mana daļa citiem liegts
klimst impulss smadzenēs tik stīvi
ir gana manā sirdī kliegts
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2024-07-29 09:03 
Laiks sēsties airos...
 straume22  2024-07-29 17:32 
Darbiņš patika.
 straume22  2024-08-10 08:55 
Laiks sēsties airos
Ūdens pietiekoši šobrīd
Varbūt pat irties nevajadzēs
Jo nesīs
manu laivu
Upes straumes...
Redz, kas par lietu...
Man ūdens īsti nav pie
sirds
Nu nepatīk un viss
Tā slapjums un šļakatas
Kas virs galvas šķīst
Un ezerā,
pat ja tas rāms ir
Laivu dzīt?
Es zvejošu no krasta
Kur treknie līņi mīt
Man
vietā zināmā
Un neparastā
Kamēr krasts nav īsti aizaudzis

Un tās vardes...
To
visur pilns
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?