|  Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
  nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | Saulrietu siltajos krastos
 
Viss nāk un iet līdz bezgalībai tālu Kā vasaras sākumā lietusgāzes. Es neko nenožēloju... Kā pavasarī mirušo maijvaboļu kapsētās ziedus stādot. Man jāiet tālāk par absolūto dzīvības aksiomu Un to kā ir dzīvot pareizāk! Man liepziedu reibums un cerības - Atrast atkal kādu dzintaru savā krastā... Cerības vairāk par depresiju uzbur ainas Kā jūras vai okeānu krastos par to, Kā dzīvība nāk un prom iet! Kā jādzīvo laimīgi te un tagad! Te un tagad... Dzīve ir nežēlīgi īsa, Bet cilvēki... Laicīgi vien. Tiksimies vēlreiz saulrietu pielietu liedagu krastos... Kā laime un sauleslēkti, Kas patiesi un nenovēršami ir kā katrs zieds, kas tuvāk un tuvāk saulei... zied 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? |  | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||