Mīlu
Dzīvoju strauji,
no laba prāta.
Kamēr, Dievs, ļauji,
mīlu bez sāta.
Pasauli mīlu
un pasaulē eju,
sirds man ir viena,
daudz man ir seju.
Dvēsele klusi
smejas un raud...
uz kuru pusi
tā izplesties draud?
Viedokļi par dzejoli |
straume22 |
2024-07-29 09:09 |
Kamēr, Dievs, ļauji,
mīlu bez sāta.
Jāmīl, kad pienāķ laiks tam |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|