Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...sniegpulkstenītes

Manā ziemā

Guļ Tevis adīti dūraiņi sniegā,

Manā ziemā,

Tiem pāri sniegpārslas virpuļo dejā.

Tev noglāstu vaigus

Es kailajām rokām.

Tu lūko man acīs,

Kā brīnumu gaidi,

Un smaidi.

Manā ziemā,

Zem Tevis adītiem dūraiņiem

Plaukst sniegpulkstenītes.
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2022-11-27 08:44 
Nāk SalaVecis, sit pret zemi ar savu spieķa nūju, saukdams visus mēnešus uz sanāksmi,
lai tam top zināms, kuram dūraiņi cik nesen atvēlēti bij. Zem tiem uz sniega jābūt
sniegapulkstenīšiem, grib redzēt kādi tie uz doto ziemas brīdi ir.
 straume22  2022-11-27 15:14 
Patiesībā atkal jauka dzeja. Sasaucas ar to pasaku par divpadsmit mēnešiem...
 Njutons  2022-11-29 10:36 
trakoti silti dūrai`ņi. Laikam ar elektrisko apsildi....
 Maarka_Tvans  2022-12-17 13:22 
Jauntonis reklamējas kā kretīns..:)
 Njutons  2022-12-30 15:52 
..pateicos Tvana Gāze
 Aleksandra  2024-11-06 21:25 
Skaisti!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?