...pavasarī
Tev rudenī manā
Saules vieta.
Tev sildīt man sirdi
No ausmas līdz rietam.
Tev rudenī manā
Zvaigznes vieta.
Izgaismot naktīs ilgu takas pie Tevis.
Tev rudenī manā
Sētnieces vieta.
Aizlaucīt skumjas, palaist pa vējam.
Tev rudenī manā
Būt tikai manī.
Līdz vērtīsies rudens mans
Kopējā pavasarī.
Viedokļi par dzejoli |
betbetmens |
2022-11-15 23:30 |
negribas satraukt,taču,gara ziema,parasti rudenim seko |
Njutons |
2022-11-16 08:12 |
rudenī, rudenī..
vēji met atmiņas
pelēkā ūdeni...:) |
straume22 |
2022-11-16 10:38 |
"Tev rudenī manā, manā rietā
Būt manī, lai nepazustu...
Aizslaucīt skumjas, palaist pa vējam
Sirdsmīļo siltumu manu justu...
Ļoti emocionāli aizkustinošs darbiņš. Kaut kas atkal ļoti uzrunā.#3
|
Runcs |
2022-11-21 00:22 |
vai manā rudenī Tev vieta
drēgnā ceļā
siltas atmiņas
pār plecu
paunā sietas?
|
straume22 |
2022-11-21 14:44 |
Es atkal gribētu sagaidīt pavasari,
māt tam ar kreimenīšu reibinošo smaržu,
lai nesāp vairs uzplēstās rētas un sadzīst brūces... mazliet jau par vēlu skriet vējiem līdzi,
un, pat stāvēt ir grūti,
jo nav vairs tā pleca, tā balsta
tā arī nav bijis...
|
Maarka_Tvans |
2022-11-27 19:41 |
"palaist pa vējam" rada neviennozīmīgu aspektu šai ļoti piemīlīgajā dzejā. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|