...nakts

Sirds sažņaudzas dūrē,

Bet kam gan lai sit,

Ka dzīvē Tavā

Ienāk kāds cits.

Vai vēl kādu rētu

Tai liktenis lēmis ir dziedēt.

Par ko? Un kā dēļ?

Par vienkāršu vēlmi mīlestībā uzziedēt?

Par vēlmi satikto mīlu vairs nezaudēt?

Tik smagi ir vakaros runāt ar to,

Mierināt cerībām skaistām,

Redzot kā Ilgām sirds nomoka sevi un plēš,

Lūdzoties liktenim atgriezt tai Tevi.

Bet nedzirdīgs tas vai ļauns.

Tuvojas vakars,

Sirds sažņaudzas dūrē,

Tai sāp.

Tā taču mana,

Man jāspēj to mierināt,

Kaut pašam jau asaras

Kakla kamolā kāpj.

Tuvojas vakars,

Bet vēl jau nāks nakts.