...pasakot

Šķiet daudz par maz

Tev savus skūpstus sniedzu,

Par maz es Tevi apskāvu.

Maz ziedu, prieka mirkļu dāvāju.

Jā,

Man vajadzēja visa tā,

Un vēl daudz cita skaista vairāk sniegt.

Nu man to visu nožēlot,

Bez Tevis zvaigznēs lūkojot,

Bez Tevis rītus sagaidot.

Es zināju par Tevi daudz,

Kas aizliegts man, kas man bij ļauts,

Bet galveno man nebij lemts.

Lemts Tavu mīlestību novērtēt.

Un nu es savu, bet varbūt nolemtības vainu pērku,

Ik dienas domās Tevi cieši apskaujot,

Lūdzot saulei, lūdzot taureņiem un ziediem

Priecēt Tevi,

Tavu sirdi mīļojot.

Un nu es lūdzu katrai naktij

Manas kļūdas atvainot,

Tev miegā vaigus Tavus

Mīļi, maigi noglāstot.

Cik Tevi Glorij, ļoti mīlu,

Sveču gaismā pasakot.