...vienīgā

Pasaulē nav it nekā,
Ko mainīt es gatavs būtu pret Tevi,
Un pasaule visa nav Tevis vērta,
Lai mainītu to pret Tevi.
Reiz Tu man laimi būt blakus sev devi,
Laimi man būt.
Nu atņemta, nozagta tā,
Es palicis viens pasaules plašumā,
Kur negribas vairāk būt.
Vai zini kā sāp naktīs, klusumā ?
Zinu, ka zini,
Jo sajūtu Tevi tad tuvumā,
Jo zinu, ka jūties Tu pati tā.
Apskauju, mīļā,
Vienīgā.