Segidilja par dzīvi

Dzīvē reizēm notiek tā –
Nesaproti tu,
No tā visa vairs nekā,
Jūties apjucis.

Visus prātus kopā liec,
Neizskaitļosi,
Kādas vētras pāri ies,
Kad tās norimsies.

Tāda daba cilvēkam,
Ne jau liktenis -
It kā visu saprotam,
Kad vairs nav kur sprukt.

Domājam, kāds pāri stāv,
Gan jau palīdzēs.
Bet ja tur neviena nav?
Sities nātrēs pliks...

Dzīvē reizēm notiek tā,
Ak, kas gan pr to,
Ja tā labi padomā –
Būs vēl daudz kas cits.