Kā jūrā...

Kā jūrā
ūdens aizplūst prom no krasta
bēgumā
tā arī dzīve allaž aizplūst
nez kādēļ
lai reizēm atgrieztos
pavisam cita
savādāka jauna
tikai atkal
zelta smiltis noslēpdama
pasakainos
caurspīdīgos dziļumos
kur viļņu skrejā
skaistums
laime
mīlestība
pāri mūsu galvām
aiztraucas
kā zirgi
nevaldāmos auļos
vien tikai nedzird
dimdam pakavus.