Tikšanās mirklis
Tas bija pasakains mirklis,
mirdzošās acis, kas bur,
skurbais ziedoņa vakars,
pie manis kad atnāci tu.
Tas bija tik negaidīti,
dzīvē atkal ienāca prieks,
tava mīla nolija pāri
kā krītošu zvaigžņu spiets.
Manam ilgu pilnajam stāvam
maigi, līgana pieglaudies,
un kaislē neprātīgā
ļāvi abiem mums aizmirsties.
| Viedokļi par dzejoli |
| Runcs |
2021-03-24 17:25 |
Tīkamā kļavu saldumā
pēdējie divi panti tik man nesafrikcionējās ritmiski ar
pārējo.. tb fix fix un mājās pie tv.. nu vai kas tāds.. voobschem par kaisli -
ticamības moments tika nozagts
|
| Runcs |
2021-03-24 17:26 |
| tfū, sasodīc! pēd 2.rindas. |
| lapsu_aacis |
2021-03-24 18:14 |
baris...
ja tu raksti "zvaigznju spiets", nesaki kriitoshu! ja tas ir spiets, tad
spietam liidzi naak zinaami propetiji, nu tur, krishana, zumeeshana, spurgshana
gaisaa un sakljaushanaas akal vienaa mudzheklii, tobish, tamaa iipashiibaa jau irj
iekshaa krishana. nevajag atkaartoties. turklaat, kriit gar zemi. tik ceelas lietas
kaa zvaigznes un spieti nekriit.
taas vizuljo, birst, mirdz. sapront? |
| bariss |
2021-03-24 18:52 |
Paldies par centību. Dzejolis ir dāvana klM, kaistošajam klM, kur raud pēc mīlas
dzejas. Kādreiz piestrādāšu. |
| lapsu_aacis |
2021-03-24 22:05 |
| :P |
| bariss |
2021-03-27 18:14 |
Te arīdzan pamainīju:
Tas bija pasakains mirklis,
mirdzošās acis, kas
bur,
skurbais ziedoņa vakars,
pie manis kad atnāci tu.
Tik negaidīti tas
bija,
dzīvē atgriezās prieks-
tava mīlestība,
kā vasaras vidū
sniegs.
Manam ilgu pilnajam stāvam
līgani pieglaudies,
un kaislē neprātīgā
ļāvi
abiem mums aizmirsties.
|
| klusaisMiileetaajs |
2021-03-31 18:04 |
| :DDD Bariss atkal savā vagā. :D |
| |
2021-06-09 02:02 |
Ko tur ķidaat, noskana galvenais un tik zinaamaa sajuuta tverta, kas ik katram shkiet
bijusi!Patika! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!