Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Kas esmu dzīvei
Dzīvei es liekos
tievs vītolzariņš, tā locīt mani grib, no tādiem kādreiz groziņus pinām, un smaida, kā ūdenī asaris smaida sīku mailīti skatot, bet es, lūk, gadījies esmu nesalokāms un stāvu kā stāvējis, tagad jau runā – tas taču celms vissirmākais, pavisam nepamanāms, ko gan no tāda var ņemt..., bet pēc tam izrādīsies - celms kļuvis akmens, vairs neizkustināt nevienam to, nu tāpēc jau tas arī ir akmens, nevis kaut kāds vītolzariņš no sen aizmirstā groza tur kaktā.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|