Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Mani tver
Es gaidīju, Tu nāci, es teicu: ,, Mani tver... ‘’, Tu tikai mazu šķirbiņu šīm jūtu durvīm ver.
Tu puķe, vajdzīgs mēslojums, lai atraisītos Tu, jo redzu- mīlas parāde it ātri beigsies nu. Cik otram vajdzīgs, nevaidzīgs, to nezinam neviens, cik tuvs, cik otram liktenīgs, kas dvēselītes sien. Tik zinam to, ka nesodīti nepaliksim, tik to, ja netiksim, kur tiksim, būs nožēla un smagas domas, būs pelēks rīts un vakars tukšs bez omas, būs saule nespoža un mēness tikai dils, it viss, kas apkārt, tikai vils. Mums jāņem to, ko liktens piedāvā, jel atver durvis, grimsim mulsumā...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|