Nakts vīzijas

Nakts debesīs zvaigznes klusējot spīd,
Liega vēsma cauri nakts tumsai slīd,
Lapas dejo maigi tās ritmam līdz,
Es guļu, nespēdams aizmigt, līdz rīts.

Domas dreifē projām no zemapziņas
Uz zemi, kur pūķi un princeses,
Kur nāras dziļumos aizvilina...
Tumsa pāri prātam man nolaižas.

Laikam pasaule domās, ka gulēju,
Kamēr nakts mani turēja nomodā.
Biju klejotājs tumsā un nekas cits,
Kas gaismu meklēja nenoguris.

Nakts neprāta vīzijas maldina, velk
Prom no mērķa, un nakts tur mūs nomodā.
Galvā esošie briesmoņi amokā skrien,
Un ausīs klusums skan skaudrāk arvien.