Tik daudzi un neviens

autors: adias [dzejoļi]

Tik daudzi Tevi lamā!
Tik daudzi Tevi nīst
Par to, ka neesi kā visi,
Par to, ka nepazīst!

Tik daudzi Tevi nemīl!
Tik daudzi nesaprot!
Un Tavus trauslos spārnus
Kā spārei noplēš nost...!

Tik daudzi neredz, nejūt,
Un nespēj aizlidot
No ikdienas un sāpēm,
Ko viens otram dod!

Tik daudzi un neviens -
Tev savu sirdi neatdos!
Vien pašam nāksies
Citus mīlēt un viņiem visu dot...!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2020-01-13 05:17
viss dailji liiC 3 panta 2 rindas peedeejam burtam. talaak saakas - uj, aptruukaas ko rakstiit.
kaligula	2020-01-15 08:53
Nezinu par māksl.vērtību, bet šito; "Ko viens otram dod!" pamainītu pret: Ko TIE viens otram dod!
kaligula	2020-01-15 08:55
"Tev savu sirdi neatdos!" pret: Tev sirdi neatdos! ..vien nāksies pašam mīlēt un visu viņiem dot.
Maarka_Tvans	2020-01-15 14:31
Mazliet piekīt Kaligulim.Bet tad tiek izjaukts pants.
Susurlacic	2020-01-16 08:29
Man patīk... ja lamā un nīst. Tais lamās dvēsele dzīst..:)
klusaisMiileetaajs	2020-01-23 16:04
Eh, sagribējās pamīlēties! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!