Mīlu

Zini, cik bieži ir bijis tā -
Es ienāku un gribu sabužināt,
Tavu cirtaino matu sprogas!
Bet samulstu vienmēr...
Un iebāžu kabatās rokas!

Zini, ka es nenododu tos,
Ko patiesi mīlu!
Savas jūtas un dzīvi atdodu
Klusiem mirkļiem,
Kuros varu būt Tev līdzās...

Zini, man Tevis pietrūkst ik brīdi
Pirms saulesrieta un lēkta...!
Katru dienu un nakti,
Es neko nesakot, nāku...
Tavus sirdspuksus zagt... Lūdzu piedod!