Mēs bieži nepamanām

Mēs bieži nepamanām zagšus mestos skatus,
jo sirdī, domās kāda cita mīt,
bet mīlēt slepeni,
tur nav ko kautrēties,
jo pēkšņi viss var mainīties jau rīt.

Lai dienas iet, bet jūtas ilgi nesaglabāt,
ja ļaujam kaisles vētrai norimties.
Bez abpusējām jūtām,
tās kā pātaga,
mūs nežēlīgi sit,liek nolaisties.

Tad nesaņemot atbildi, kā cerējuši,
mēs pēkšņi atceramies zagšus skatienu,
kas atkal ievaino - ak Dievs! –
jo izrādās -
tā uzticīgi mīlējusi ir...

Šai dzīves virpulī,
visdārgākais ir tas,
ka mīlestība vieno
jūtas patiesas.