Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kad nolaižas brīnumi

Nu decembra gaišākās naktis ir vaļā,
ko ziemīgās debesis dāvina mums
kā audumu,
cauraustu sudraba sniegiem,
kam mēnesnīca kā rotājums.

Sāk vilināt neaizsniedzamās tāles,
kur vēji ar kristāla zvaniņiem skan,
un brīnumi nolaižas
atvērtās plaukstās,
kā trauslas sniegpārslu zvaigznītes man.

Jau ieskanas Ziemsvētku melodijas,
un mijas burvība, dzirkstošais prieks,
šķiet, eglītēm atmirdzot
svecīšu liesmās,
kļūs pasaule tīra un balta kā sniegs.
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2018-12-03 07:47 
Jaukas, gaišas rindas, kuras priecē acis, dod sirdij mieru un īpašu siltumu:)
 ankoridzha  2018-12-06 11:56 
Kā vienmēr labi :)
 bariss  2018-12-06 14:55 
Dzejoļi nāk ātri, bet prasa laiku rūgšanai. Tāpēc ir jāpaiet laikam, lai nogatavotos.
Varbūt šī nav galīgā, bet pedējā redakcija, ja nu kāds sadomā Ziemassvētkos
izmantot.

Kad nolaižas brīnumi

Nu sākušās decembra gaišākās naktis,
ko
ziemīgās debesis dāvina mums
kā audumu,
cauraustu sudraba sniegiem,
kur mēnesnīca
kā rotājums.

Skats neviļus paceļas zvaigžņotās tālēs,
kur vēji ar kristāla
zvaniņiem skan,
bet brīnumi nolaižas
atvērtās plaukstās,
kā trauslas sniegpārslu
zvaigznītes man.

Jau ieskanas Ziemsvētku melodijas,
tur mijas burvība,
dzirkstošais prieks,
šķiet, eglītēm atmirdzot
svecīšu liesmās,
kļūs pasaule tīra
un balta kā sniegs.
 straume22  2018-12-07 07:59 
Perfekti
 kaija3  2018-12-25 14:58 
Priecīgus svētkus.
 dadzisgan  2018-12-28 11:57 
visu cieņu,gaišas rindas..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?