Trausla lieta

Dzīve - ļoti trausla lieta,
reizēm tā kā kristāls dzied
savos laimīgajos mirkļos,
kas tai bezgalīgi šķiet,
bet tad saplīst spalgi, skaļi,
paliek gadu lauskas vien,
kurām cauri, sagriezdamās,
dzīve kā pa ērkšķiem brien.
Dažreiz sprāgst kā vīna glāze,
kuru stikla pūtējs pūš,
radīdama neskaitāmus
sīkus, mazus putekļus.
Kāds jau mēģina to līmēt,
bet kur jēga centībai?
Kā gan dzīve varēs skanēt -
ieplīsusi balss būs tai...