Nostaļģija.

Saksofona smeldzīgā melodija
šodien dvēselē plūst un plūst.
Un apņem tevi tad nostaļģija
par dienām,kas pagātnē zūd.
Par to īpašo krodziņa auru,
kur vīna smarža un cigāru smārds
kur sakļaujas augumi dejas ritmā,
kur atkal piedzimst kāds mīlas stāsts.
Kur ,nolicis ikdienas rūpes un raizes,
uz brīdi dzīvi kāds baudīt steidz.
Cits ,uzlicis augstprātības masku,
sevi nebijušos augstumos ceļ.
Tu malā saksofonu spēlē un vēro,
kā ļaudis savas lomas te tēlo,
bez bēdu naudu palaiž pa vējam,
nedomājot, kā rītu tad būs.
Bet ir arī tādi,kas pustumsas tīti,
no tevis skatus neatlaiž.
Kam katra spēlētā melodija
par vīnu reibinošāka ir.
Un tajā brīdi, kad sastopas skati,
visa pasaule apkārt zūd.
Paliekat tikai jūs un melodija.
Kas gan skaistāks par to var būt....