Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Rudens šlāgeris

Jau rudens iekrāsojies lapu zeltā,
Ar krāšņu paklāju steidz zemi klāt.
Bet kāpēc tas sev līdzi atnes skumjas,
Kas nekad nebeidz sirdi sāpināt?

Kā allaž rudens sapņu,
skumju laiks,
kad dzērves aizlido,
un bālē saules vaigs.
Kā allaž rudens miglas vālos tīts,
kad negaidīti
sākas lapkritis.

Mēs šķīrāmies kad bija atvasara,
Un vakars dzisa rieta apstarots,
Ko nespēju es aizmirst gadiem ejot,
Jo katrs rudens atkal uzbur to...

Kā allaž rudens sapņu,
skumju laiks,
kad dzērves aizlido,
un bālē saules vaigs.
Kā allaž rudens miglas vālos tīts,
kad negaidīti
sākas lapkritis.

Pār strautu liecas vientulīga ieva,
Un bārsta zelta lapas ūdenī.
Kapēc gan manu sirdi nomāc skumjas,
Kad daba apzeltīt sāk rudeni?


Kā allaž rudens sapņu,
skumju laiks,
kad dzērves aizlido,
un bālē saules vaigs.
Kā allaž rudens miglas vālos tīts,
kad negaidīti
sākas lapkritis...







Viedokļi par dzejoli
 Burve77  2017-09-19 16:43 
Jā, tā viņš ir...un katru gadu šitā...
 ceturdiena  2017-09-19 16:44 
mans mīļākais gadalaiks-lapu košums un putnu kāši
 Susurlacic  2017-09-20 08:48 
dzejolis foršs ... vienīgā nelaime lācim ir tā , ka viņš rudeni kā šķiru neatzīst
(vasara, vasara- tad manīm nekrīt asaras :) )
 straume22  2017-09-20 12:48 
Skaisti.
 Zelma2017  2017-09-21 11:02 
Nedaudz skumīgi...Cerams, atvasara priecēs!
 fenija  2017-09-21 17:42 
:) skaisti teikts!
 noktirne66  2017-10-05 19:33 
Patīk.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?