Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Un sadeg...


Kā dzirkstele no ugunskura
Uz mirkli zvaigzne uzliesmo.
Vien gaismas švīka debess jumā,
Un var uz mūžiem aizmirst to.

Mēs katrs saskatām tur savu -
viens skaistumu,
cits nolemto
caur Dieva prātu negrozāmo,
cits brīnumu,
ko nesaprot.

Un tikai dzīves nomocītais,
Pie sevis klusu nodomā:
„Tur atkal kāda mūžs ir rimis
Un sadeg debess klusumā...”




Viedokļi par dzejoli
 riebekle  2017-09-18 16:47 
Kaut kā fatāli....
 bariss  2017-09-19 15:50 
Reizēm tā ir...
 Susurlacic  2017-09-19 16:25 
cik zvaigžņu.. tik mūžu...
 fenija  2017-09-21 17:44 
:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?