Jau aizmirsies jūlija pērkons

Jau aizmirsies jūlija pērkons
Un cīruļa treļļu vairs nav.
Bērzs nometis zeltu pie kājām,
Bass septembra lietavās stāv.

Viss tik tīrs un ir debesis augstu,
Dzērvju kāši uz dienvidiem trauc.
Mana dvēsele mulsusi maldās,
Tur kur saulē mirdz uzartais lauks.

Bet tai satraukties nevajag velti,
Nu jau citas balsis tur skan...
Vēsās smiltīs es atlaižos brīdi,
Ļaujos mākoņu lidojumam.

Sen jau aizmirsies jūlija pērkons,
Pārāk gausas man rītausmas šķiet,
Kad līdz pilienam savācu skumjas,
Lai ir vieglāk uz rudeni iet.