Tava krekla podziņa.

Es esmu podziņa pie tava krekla.
Vairs tikai vienā diegā turos,
Un nezinu, cik ilgi spēka būs.
Diendienā tavi pirksti
Mani rausta tik nesaudzīgi,
un nejūt - tas pēdējais diegs
No tavas vienaldzības var trūkt...
Kur iesi tu tāds, ar kreklu vaļā?
Tas vientulības vējš kā čūskulēns mazs
Tev azodē līdīs stindzināt sirdi.
Bet tev jau to tagad vēl nesaprast...
Kamēr vēl laiks, kamēr vēl vari
Ar mīlestību pie sevis piešuj mani,
Neļauj man pazust pasaules burzmā.
Es negribu citam, es negribu citur,
Kā vienīgi tavam kreklam un tev
Derēt un piederēt.