Sirdsvārdi

Kā saule tik silti mirdz,
un pūpolu maigumā ir,
priekā un laimē teiktie,
tie vārdi no sirds.
Kā pātagas cirtieni asi,
kā vērmeles rūgti,rūgti,
dusmās un naidā kliegtie,
tie vārdi no sirds.
Kā zibens zibsnis tik īss
mirklis,un viss ir pasacīts.
Tikai vēlāk prāta kontrole nāk
un visu izvērtēt sāk:
kur mīļuma pateikts par maz,
kur labāk bij paklusēt,
kuri vārdi aiz deviņām atslēgām
jātur bij ciet,
un nekad, nekad neļaut
tiem laukā iet...
Bet pateiktos vārdus neatsaukt.
Jau citās sirdīs tie mīt
un savu darāmo dara.
Kādam no tiem ir bezgala labi,
kādu sāpīgi griež kā ar nazi,
bet kādam visa pasaule
sagrauta tiek,
un bieži pašam teicējam
nākas ciest...
Savā kailumā atklāti, tieši,
tādi jau ir
tie vārdi no sirds.
SIRDSVĀRDI.