Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Es daļiņa no visa


Kad acis aizveru - ir klusums,
Gan laiks, gan telpa lēnām zūd.
Tad aizlidoju bezgalībā,
Kur citas dimensijas jūt.

Un manī pārliecība piedzimst -
Es daļiņa no kosmosa,
Kas peldas baltā zvaigžņu pienā
Un cenšas neizkāpt no tā.

Tur mani pārņem savā varā
Jau ārpus zemes sajūtas.
No visa spēju atbrīvoties,
Kas nomācis ir ikdienā.

Šķiet, šajā spokainajā mierā,
Ir pajumte un glābiņš īsts.
Es noticu - viss pārvērtīsies,
Un acis atveru jau cits.








Viedokļi par dzejoli
 Susurlacic  2017-06-20 12:52 
Joo..pārdzimšana ir nemitīgs process :)
 22princese  2017-06-21 03:55 
Optimisma odziņa.
 ceturdiena  2017-06-22 17:34 
ak tā ikdiena-patiesi visu nomāc
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?