Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Zvaigžņu čuksti


Kad nonācis spirāles jaunajā aplī,
Tā gribas iepriekšējo vēl just,
Kur tikko pieklusušas ir skumjas,
Bet nesaudzīgi viss sācis jau zust.

Vēl elpoju tevi un mīlu kā senāk,
Bet sudraba dūmakā ietinas sirds.
Vien zvaigžņu čuksti man cerību raisa,
Un ūdensrozes, caur nakti kas mirdz.




Viedokļi par dzejoli
 Susurlacic  2017-06-15 14:51 
Tu esi nelabojams romantiķis:)
eS VĒL BAIDOS BRIST PĒC ŪDENSROZĒM
 ceturdiena  2017-06-15 21:06 
tā jau saka-veca mīla nerūs
 straume22  2017-06-17 17:16 
Vismaz vēl trīs panti - un šlāģedziesma:) Skaisti.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?