Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ar lietus asarām


Kā lietus asaras stiklā
No debesīm pilieni krīt.
Kā putni tie logā man sitas,
Kā domas, ko neaizdzīt.

Cik līdzīgs gan tev ir šis lietus,
Viņš sapņotājs, tāds pats kā tu.
Jo liekas - no tā dveš vien aukstums,
Bet sevī nes maigumu.

Tas reizēm man tuvs, citkārt svešāks,
Bet vienmēr tik līdzīgs ir tev,
Jo lietus asaras stiklā
Man atkal liek noticēt sev.

Sen klusumā stinguši vārdi,
Un aizmirsies pieskāriens,
Ko dāvāja reiz tavas rokas.
Nu lietū es samirkstu viens.

Līst debesu plieni stiklā,
Bet tikmēr sev meloju es -
Kas bijis, tas viss ir vienalga.
Manas skumjas vien lietus tev nes...


Viedokļi par dzejoli
 ceturdiena  2017-05-20 19:35 
skaisti:)
 _varbuut_reiz_  2017-05-20 23:53 
Visgrūtāk(pat neiespējami)ir piemānīt sevi.
Fantastiska dzeja, kaut smeldzīgi
skumja...
 bariss  2017-05-21 10:14 
Lūgums redaktoram ierakstīt pilienos pēdējā pantā izlaisto burtu "i"...
 dadzisgan  2017-05-21 10:24 
labas rindas gan,visu cieņu..
 ceturdiena  2017-05-21 17:09 
nez kam tie veltīti?
vai atmiņas....
 straume22  2017-05-21 17:43 
Lasu, izbaudu. Skaisti. Paldies Tev, Maestro.
 Runcs  2017-05-24 08:13 
Slikti, ka Tev tads pants labs iznacis.
 ilga  2017-06-03 20:52 
Dzeja sirdij,paldies!
 pavasaris57  2017-06-13 20:22 
tev izdodas,ta turpini!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?