Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vai atceries?


Kad pasaule mirdz beril-zaļā gaismā,
Un jumtiem pāri zvaigžņu lietus līst,
Šī klusā galaktikas pulsēšana
Liek meklēt pirmsākumu debesīs.

Vai atceries, kā sīki kukainīši
Caur mūžiem mēs un laikiem lidojām,
Ar spārniem zvaigžņu gaismu sijādami
Uz ledus stīgu koklēm Visumā?

Bet tieši šeit, par pārsteigumu pašiem,
Mēs atradām viens otru, tu un es -
Uz planētas, kas Saules izauklēta
Un brīnumaino Zemes vārdu nes.
Viedokļi par dzejoli
 Susurlacic  2017-02-28 17:32 
Tas tik viens puteklis uz Mūžības zābaka :)
 klusaisMiileetaajs  2017-03-01 10:03 
Nē, Baris! Dzīvā dzejā jūs viens otru ar Susurlacicu atradāt! :)))
 solimarja  2017-03-02 17:30 
Visam sākums debesīs!:)))
 lindmane  2017-03-02 21:10 
pasakaini....
 lindmane  2017-03-02 21:10 
pasakaini....
 tavssargs  2017-03-03 07:31 
Tikai Valsts Bruņoto spēku rindās stājoties, jūs viens otra dvēseliskās īpašības
varat atklāt!
 straume22  2017-03-03 12:33 
Pirmais un pēdējais pants patika visvairāk.
 kisindzera  2017-03-05 18:35 
Laba dzeja
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?