Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Bezmiegs

Pamostos,
tālu vēl rīts,
miegs pametis mani vienu,
(vai nav maita),
klusums pin tumsā savus pavedienus,
tik vien saklausīt,
kā pulkstenis sekundes skaita,
viens,divi,trīs...
sešdesmit,
paies vēl minūtes citas,
stundas,dienas...
Interesanti – ja nebūtu cilvēki,
kā Laiks uzzinātu,ka tas rit?
Viedokļi par dzejoli
 Susurlacic  2017-01-25 18:15 
laiks jau pats sevi neskaita :) Tas tāds ir.. jo mēs ar sevi neskaitām, bet vnk esam
:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?