Tā sokas jubilāriem

Vēl pēdējo glāzi ceļot,
Tiek izkliegti tosti kā smejot-
Par laimi, ko atrast var smiltīs,
Par mīlu, ko meklēt zem tilta.
Vie jubilārs atslēdzies kluss,
Uz pleca tam kaķene dus,
Un krancis grauž istabas čību,
Kad apēdis apgrauztas ribas.

Kāds pieceļas kājās, lai sauktu..
Bet zemē nogāžas--blaukts...
Ir skurbulis sakāpis sejās,
Bet kungi un dāmas tik smejas,
Par dzīvi, par seksu, par maizi,
Par mīlu, par vīnu un vēdergraizi,
Kas mocīs visus no rīta,
Kad saule pacelsies glīta.