Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tā notiek tikai OHO

Kad slābens kļuva zemes pievilkšanas spēks
Un saule rēcot Ķemerdūņās krita.
Tad augšup cēlās senais nodevības grēks
Pa galvu katram tas ar laika kapli sita.
Vien paglābās, kas kuģos, lidmašīnās bija,
Kas slēpies dzelmēs, gravās, Gūtmaņalā
Tad zupa augšup debeszilgmē lija,
Un vārnas lejup krita kā sasalušas salā.
Lai piedod Dievs- es šitās baismas nemanīju,
Tai brīdī gara purkšķi OHO lapā liku.
Tik gari izstieptu kā bezgalības dziju
Vēl nezinot, kas apdraud manu dzīvi pliko.


Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2016-07-13 16:31 
mnja..
kad laacim naU klo dariit, shams pljukrŠČina ohujaa.

:D

laac, a laac,
a matreijaalis ta laPs! buutu bez ohuja, buutu pa smuko!
 klusaisMiileetaajs  2016-07-15 21:05 
Ja Tālais sakura nebūtu, Tu te viens purkšķinātu...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?