nebeidzamā ritumā

Ko sauc par mūžību?
Tas posms starp divēm dzīvēm,
Kad pārdomās to aizvadām:
Kas paveikts bij, kas neizdarīts,
Ko plānosim, lai veiktu jaunā dzīvē citurīt.
Uz zemes mūžība ir tukši vārdi,
Nav tajos sapratnes vai jēgas,
Kā salmu nav iekš tukšiem siena zārdiem.

Kad stāvi vienā pusē neredzamiem vārtiem
Tad mūžība tev bezgalīga šķiet.
Sper vienu soli tajā tur,
Tur pulkstens pārstāj skriet.
Par mūžību to sauc, jo viss un viņu iet,
lai atgrieztos pa brīdim viņas miesā rāmā,
Kā miljards lietus piles Zemes okeānā.
Lai atkal augšup celtos, izlūkos lai ietu
Tad kristu atpakaļ, jau kļuvušas par lietu