Dzejoļi par mīlestību Dzejoļi par pavasari Dzejoļi par vasaru Dzejoļi par rudeni Dzejoļi par draudzību Dzejoļi par jūru Ziemassvētku dzejoļi Dzejoļi par skolu Dzejoļi par naudu Dzejoļi par Latviju Dzejoļi par ziemu

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

Aizgājusī nostaļģija

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Kad atvēru tev savu sirdi,
Tu savas durvis cirti ciet:
Ar vārdiem pavēloši skarbiem,
Ka vari savos ceļos iet.
Tobrīd vēl jauns un muļķis biju
Un šķita man, ka beidzies viss,
Kad sāļas skumju asras riju
Un prāts bij galīg apjucis.

Bij pagājuši desmit gadi.
Viss sliktais kādreiz irst un zūd.
Tu pretim nāci sirmiem matiem
Ar pujenēm pie savas krūts.
Kad taujāji, kā klājas dzīvē,
Es laimīgs atsaucos un smēju:
Man nekož kājā liktens grūts,
Jo šodien neesmu vakarējais.

Ir ceļi staigāti bez gala,
Ir siltas rokas,kuras tur.
Ir zeltā vienmēr mākoņmalas
Un nekrīt dubļos dzīves bura.
Bet kā iet tev, kur šodien dodies?
Kāds liktenis un kurp tas ved?
Ar darbiem kādiem vari palepoties,
Vai dzīve ceļas saulei pret?

Tu nopūties uz zemi vēršot galvu,
Pār vaigiem dažas pērles krita.
Man žēlojies, ka liktens nesniedz balvas,
Bez žēlestības tavu dzīvi sitot.
Un skumji kļuva tavus vārdus dzirdot,
Bet līdzēt nespēju nemaz
Kā bites nelīdz ziedam vīstot
Tā līdzēt nevar senas atmiņas.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kisindzera	2016-02-19 16:35
Ļoti agri tev tā bijusī nosirmoja, bija pagājuši vien 10 gadi! Kaut kas tai dzejolī neklapē kopā...
lindmane	2016-02-19 17:52
Cik tad gadu starpība bij, jauns biji bet šī pēc desmit gadiem sirma, eh kā sanāca tev atriebties...
assortina	2016-02-19 19:52
Radioaktīva vide veicinot agru nosirmošanu!
taalais_sakura	2016-02-19 20:51
Jauns un muļķis var būt arī visai cienījamā vecumā, tā ka desmit gadi līdz nosirmošanai ir pilnīgi loģiski.Tehniski nevainojami nostrādāts emocionāli bibliogrāfisks vēstījums.
Redkoleegjija	2016-02-19 21:02
..
forele	2016-02-19 21:41
Nostalģiski uzrunājošs dzejoļa vēstījums un burvīgs T-S komentārs.
vanadziene56	2016-02-19 23:42
Susurlācītim neierasti garš un drusku sentimenta caurausts dzejolis.
Susurlacic	2016-02-22 08:55
vanadzien, gribu teikt, ka dzdz parasti neraksta eposus. Līdz ar to`garums ir mānīga lieta :)
laukroze	2016-02-22 14:45
jā, tāds paskumjš dzejs, neraksturīgi lacitim,lai gan laiks jau saliek visu vietās..ar radās aizdomas par lielo gadu starpību...;)
Susurlacic	2016-02-23 09:02
Laukrozīt, es piemēram sāku apjēgt, ka kaut ko noprotu no dzīves tikai pēc 40. Pirms tam tiešām biju jauns un muļķis (lai piedod visi, kas jaunāki par 40 , jo viņiem pieredzes vnk nevar būt, lai arī daudzi domā , ka neticami gudri un pieredzējuši- tā parasti ir lielas muļķības raksturīga pazīme :)). Tomēr vārsmojums nav par mani , bet gan par paiešanu garām. Vecumam robežās no 16 līdz 116 nav nekādas būtiskas nozīmes. Līdz ar to matu krāsa var mainīties visplašākajā amplitūdā pat ļoti īsā laika sprīdī
Cerinju_Peeteris	2016-02-23 10:02
[es 1. x nosirmoju 15-16 gadu vecumaa..][taa bija gan tiiri mediciiniski farmakologjiska indikaacija] :D

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!