Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...būt

...Un Jūs jau zināt,
Tie kas dzeju raksta
Lamājas kā sētas bomži,
Tik vārdiem citiem,
Maigākiem un garākiem
Par zilbēm divām, trim.
Uz pasauli, uz mīlestību,
Ķidā visu,
To ko redz un arī neredz ko.
Bez žēlastības izgāž
Savu žulti.
Tā tāda daba -
Rupjam būt ar vārdiem maigiem,
Dzelt līdz pat kauliem,
Sirdīm cauri, dziļāk vēl.
Kā āmuru bliezt ne pa naglām,
Bet pa pauriem.
Lai lasot sastingst vaigu kauli,
Un gribas atkal dzimt no jauna,
Lai dzīvi vadītu,
Ne āksta, klauna.
Tā tāda daba -
Būt reizē svešam un
Tuvam ļoti reizē
Būt.
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2016-02-04 21:19 
Nu, uzbliezi, klozing(izliekas beiKta).
 maashele  2016-02-04 22:32 
Jā, es arī mēģināju, bet mani nelaiž cauri:DDD
 assortina  2016-02-04 23:01 
Labs veltījums!
 Susurlacic  2016-02-05 10:03 
jā, vecīt, tā taču māksla pateikt gari un plaši
 ceturdiena  2016-02-05 17:45 
katrs vārds ir patiesība, bet šis naffff konkursa darbs
 klusaisMiileetaajs  2016-02-08 05:19 
Šitais ārpus konkursa, jā...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?