...sirdis

Kā noguris es,
No tā sevis,
Kurš tik ļoti iemīlējies ir
Tevī.
Es mēklēju viņam
To zudušo vēso prātu,
Kas apslāpēt spētu
Neprātu to,
Un tās slāpes
Pēc Tevis.
Kā noguris es,
No tā sevis,
Kurš citā pasaulē dzīvo,
Ar Tevi.
Un neapjauš vairs,
Ka viņš taču manī,
Tepat manī iekšā,
Grauž mani, tirdī,
It kā man nebūtu viena,
Bet vairākas
Sirdis.