Nakts melodija, gaidot uzlecam sauli

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Ooo, mana saule!
Cik spoži tu mirdz!
Vien mēnesis stulbais,
Tas pretīgi ņirdz.

Un tamdēļ droša
Ir mana sirds,
Jo muguru balsta
Sentēvu pirts.

Lai apkārt tumša
Ir bezgala nakts,
Tu mana saule,
Kas vienmēr uz vakts.

Es pārnākšu mājās,
Lai zibens sper.
Lai mīklas rullis
Pieri man ķer.

Ooo, mana saule
Cik spoži tu mirdz.
Nav baiļu man
Iekš drebošās sirds!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
licita	2016-01-22 14:10
:))) Mēness stāv sardzē. Mīklas rullis taču ir pamatīgs arguments... Piere plīsīs, Asens līss. Kas to visu saslaucīs?:)
ceturdiena	2016-01-22 17:14
iedzer sirds drapes, tad sirde nedrebēs
Redkoleegjija	2016-01-23 09:55
:D [.. Nu tumšā mežā ir dziesmām gals \|\| Jo sen jau klus tur lakstīgalas balss ..]
kisindzera	2016-01-23 15:56
Un vienmēr droša ir mana sirds, jo tu mana zvaigzne, kas gaiši mirdz...
kinas_muris	2016-01-24 14:01
Vajag pāraudzināt to mīklas ruļļa īpašnieci ! :(
klusaisMiileetaajs	2016-01-24 14:25
Filosofisks gabals.
pomarbo	2016-01-29 17:53
Viena prātīga doma pilnmēneša naktī!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!