Lāciska filozofija

Nāc, mīļā, pameklē kašķi,
Pameklē lāča pinkainā vilnā.
Pameklē apkaklē, ausīs un praķī,
Pameklē gan, jo šis rāpoja pilnā..
Cauri kupenām baltām,
Cauri dusošiem ciemiem
Cauri vārtiem vāverēs kaltiem,
Cauri Latvijas sālītiem sniegiem.

Nāc, mīļā, pameklē kašķi,
Pašai gan arī zem astes tev niez.
Pēcāk abi rausim no blašķes,
Redzu, ka viltū tu ačeles žmiedz:
Par to, kas bijis un noticis,
Par to, kas prātots, bet neiznācis,
Par to, kas solīts un izzudis,
Par to, kas gaidīts,bet apsnidzis.

Kritīsim sniegā abi no jauna,
Kritīsim grēkā kā sarunāts.
Kritīsim, paslēpsim sejas no kauna
Dzīvē daudz kas nav izzināts:
Kamdēļ pār ceļiem skrien murgaini kaķi?
Kamdēļ vēderos vardes mums kurkst?
Kamdēļ vīrus skata pēc praķiem?
Kamdēļ sievietēm tikami burt?