Lāča pašvēlējumi Jaunajā gadā.

Ka tikai sniegs, ka tikai prieks,
Ka tikai laiku nenoguļam.
Mums izdevības miljons dotas,
Ne dzīvot - tukšu salmu ķīpas kuļot.

Es vientuļš meža - mājas zvērs,
Ar savām blusām,utīm mīkstā kažokā.
Kad piepildīts top muļķu mērs,
Tad atviegloti laižos dziļā ziemguļā.

Varbūt kāds putniņš pavasari iesvilps,
Kad zivis lekās straujā atvarā.
Tad celsies lācis- ziemas miegu beidzis,
Lai ķertu bites augstā liepzarā.

Bet tagad, gadu piepildītu vēlot,
Ik vienam, kas vēl ziemas nomodā,
Es smaidot, dodos saldu sapņu ceļos,
Lai sagaidītu visus karstā vasarā.

P.S Kaut kā miegs ir atkal zudis
Dur dibenā man ragus briedis Rūdis