Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Mosties
Aizvakar, kur atkal tagadne dus
Cilvēks jūt kā ir paredzēts būt Toreiz tik zinošs, tagad tik kluss Kā akmens upē, kas dzīvs cenšas kļūt Aizvakar, kas piesmej solījumus rīt Cilvēks aizmirst, ka ir jādara tūlīt Laiks nestāv, kaut mūžīgs ir viss Nemelo sev, laiks neizdzisīs Aizvakar mūžība sīc un kauc bailes sauc, par daudz, par daudz! Mirklis bijušo ar nākošo jauc Ievelc elpu zem ūdens, tas tagad ir ļauts Un ieraugi to, kas mūžam radīts tev Un ieraugi bailes, kas uzkrautas sev Un ieraugi laiku, kas atvēlēts mums Un ieraugi - mirklis ir piedzīvojums Rītdien, kur nākotnes mērķi atlikti Kā liesma, kuru upe dzēsdama šļāc Aprakti šodienas bailēs tik strikti Sirds kliedziena atbalss dzisdama slāpst Bailes ir aklas, prāts neskaidro tās Gremdē līdz iestieg, izaug spēcīgākas nomāc gaismu, tagad tumsa ir draugs upe iziet no krastiem un neziņa aug Kur bija izžuvis lauks, tagad noplūdis tur viss tagad savāc upi krastos un aizver šīs durvis Paliks auglīga augsne, kur domugraudiem dīgt kas sēts, to novāc jau šodien, ne rīt Un ieraugi to, kas mūžam radīts tev Un ieraugi bailes, kas uzkrautas sev Un ieraugi laiku, kas atvēlēts mums Un ieraugi - mirklis ir piedzīvojums
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|