Sauciens

Tur viņa iet. Es paeju garām
Tur viņa iet, es palieku nemanāms
kaut sirds man kauc, sauc pēc laimes
vai gļēvums ir mana vienīgā vaina?

Pieskārties viņai, saukt par savu
dalīt laimi no klātbūtnes vien
nospļauties uz pasauli, atzīt manu un tavu
par vienīgo, dēļ kuras dzīvot arvien

Pirmie vārdi jau izklausās glupi
drosme būt sev... būt gļēvulim, krupim
kļūdīties, sāpināt un izsāpēt pašam
bailes. no kā? Cīnīties pret upi?

Tur viņa smaida. Padara pasauli skaistu
Tur viņa smej. būdama pati, bez šī slaista
Gļēvuļa, sliņķa... ar caurumu sirdī
ko aizliet vai aizpīpēt varu uz mirkli

Melojot sev es uzvelku smaidu
nerādu citiem ka degu, pildīts skaidām
dzīvoju sistēmas sienā, daru ko liek
pie sistēmas miršu. Vientuļš. viens.

Par ko mani mīlēt? Par cerību naivu?
zinu, nespēšu nevienai sniegt īstu laimi
Cenšos būt labs, bet zinu, esmu kretīns
bez mugurkaula, gļēvs, neesmu pelnījs tevi.