Vā..Vā..vāvuļošana

Agrs rīts, laukā vāvuļo vārnas
Miegs kā kokvilnas pūka
Projām tiek aizbaidīts.
Kafijas laiks, virtuvē garaiņus rada,
Zvirbuļi vāvuļo krūmos,
Ar knābjiem palodzē bada.
Tramvajs pa sliedēm traucas kā lode,
Ausī vāvuļo kontroliers vecs,
Sūtu viņu uz poda.
Darbā pie galda ieslēdzu kompi,
Ziņu portāli vāvuļo blēņas,
Mutē krīt smalkmaizes ēna.
Vakarā traucos uz māju,
Policis vāvuļo valodu raustot,
Kāpēc ielai pa vidu es slājot?
Gultā zem deķa svīst abas pēdas
Vāvuļo būtne tumšbrūniem matiem,
Lai uz viņu, ne TV skatos.
Paveru muti, lai teiktu :
Paliec reiz klusa!
Viņa turpina vāvuļot, kad uzgriežu
Muguras apaļo pusi...