Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

sirdslēkme

Acīs tavās, kad skatos,
Sirds kā debīla kratās,
Sajūt tā nāvīgas briesmas,
Mīla pielīp kā iesnas.
Jūtos ļodzīgs un vārs,
Līdzēs man veterinārs.
Sirdij tas izraus bultu,
Mani sūtīs uz gultu.
Meiteni blakus tur liks,
Lai nesalstu galīgi pliks.
Rītā modīšos tīrs,
Gluži kā sniegavīrs.
Gaidīšu burkānu bultu,
Kas sūtīs mani uz gultu
Viedokļi par dzejoli
 betbetmens  2015-09-10 21:15 
naktīs
kad man sevišķi pietrūkst siltuma
es dažreiz nodomāju
ka iespējams
esmu
dīvains sniegavīrs

nupat vairs negribu būt sniegavīrs
tik balts tik salts
tik
neaptraipīts un tīrs
nupat vairs negribu būt sniegavīrs

es nezinu
vai mana
burkāna ķīmiskajā sastāvā ir nitrāti
es nezinu
vai tā funkcijas neietekmē vēl kādi
citi surogāti
nupat vairs negribu būt sniegavīrs
mans burkāns ciets
es gribu būt
tavs vīrs
 Susurlacic  2015-09-11 10:36 
Pareiza doma Betbetmen!! Man patīk :)
 vanadziene56  2015-09-12 00:10 
Nesapratu par to veterināru... Vai tik lopisks skats, ka parasts ārsts durvis
parādīja? :))
 Burve77  2015-09-12 12:19 
vai ta jau tik auksts? Atvasara iestājusies:)
 _Dane_  2015-09-12 22:30 
Tik auKstu dzeju man nesaprast...:(
 Susurlacic  2015-09-14 09:16 
es Dane- arī pats nesaprotu, ko esmu uzrakstījis :)
 kisindzera  2015-09-14 21:20 
Ja nesaproti pats, tad varbūt nepublicē?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?